Kā zinātne palīdz mācīties?

Latvijas izglītības nākotne ir cieši saistīta ar spēju nepārtraukti attīstīt ne vien mācīšanas, bet arī mācīšanās metodes. Lai skolēni varētu veiksmīgi pielāgoties mūsdienu pasaules izaicinājumiem, ir nepieciešami mūsdienīgi un inovatīvi mācību līdzekļi, kas balstīti uz jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām. Turklāt svarīgi ir ne tikai sekot līdzi izglītības nozares pārmaiņām, bet arī aktīvi veidot vidi, kas veicina pedagogu un skolēnu nepārtrauktu izaugsmi, atklājot jaunas pieejas un risinājumus. Tikai ar tādu pieeju iespējams nodrošināt, ka izglītība ir aktuāla, efektīva un motivējoša visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem.

Foto: Latvijas Zinātnes padome, Lauma Muižniece

Šobrīd noslēguma posmā ir Latvijas Zinātnes padomes koordinētais Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmas projekts “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā”. Projekta ietvaros pētnieki aktīvi pēta, izzina un izstrādā jaunas pieejas, lai padarītu mācīšanu un mācīšanos efektīvāku un pielāgotu to mūsdienu vajadzībām, kā arī atrastu labāko veidu, kā palīdzēt skolotājiem mācīt un skolēniem mācīties.

Šajā procesā visi ir vienisprātis, ka mūsdienās nevaram ignorēt tehnoloģijas un to ienākšanu mācību procesā. Tāpat jādomā par izmantotajiem piemēriem mācībās, arī skolēnu iesaistes veidiem, un to, kā notiek konkrētas tēmas vai formulas mācīšanās, kā arī jāspēj skolēni radināt analizēt un argumentēt. Pasaulē ir veikti un praksē pārbaudīti daudzi jo daudzi pieņēmumi par to, kā darbojas cilvēka smadzenes, kā arī par to, kas mācību procesā ved uz rezultātu, un tām metodēm, kuras nav efektīvas un jāatstāj pagātnē. Tie ir mūsu pētnieku darbības pamatā.

Globāla pieredze, mūsu risinājumi

Zinātnieki šajā darbā balstās uz starptautiskiem pētījumiem, kuros vērtēta dažādu pedagoģijas metožu efektivitāte, mācīšanās procesa saistība ar rezultātu efektivitāti, citu valstu pieredze, kā arī sasaiste ar mūsu valsts izglītības sistēmu, iespējām un tradīcijām. Jāpatur prātā, ka tās metodes, kas der citās valstīs, mums ir jāņem vērā, taču rūpīgi jāanalizē un jāpielāgo mūsu sistēmai. Tas tad arī ir pētnieku galvenais uzdevums - pielāgot mācību procesu mūsdienu digitālajam laikmetam un mūsu valsts izglītības videi.

Tehnoloģijas – rīks izaugsmei vai laika zaglis?

Mūsdienu bērnu ikdienas un sadzīves pieredze un arī vajadzības atšķiras no iepriekšējo paaudžu piedzīvotā, tāpēc tehnoloģijas, prasmīgi un mērķtiecīgi izmantotas, var būtiski uzlabot mācīšanās procesu. Šeit vietā ir senais teiciens, ka nazis ir tikai rīks. Tas kļūst par ieroci vai par pavāra nozīmīgāko darbarīku tikai cilvēka rīcības rezultātā. Līdzīgi ir ar tehnoloģijām - tās nav nedz labas, nedz sliktas. Ja tās izmanto zinoši un mērķtiecīgi, tad tās kļūst par labāko mācību procesa atbalstu. Ja tās izmanto bezmērķīgi, tās kļūst par atkarību raisošu laika zagli.

Arī informācijas pieejamība diktē pavisam citas prasības izglītības sistēmā. Mūsdienu izzināšanas ceļi vairs nav iedomājami bez google. Tāpat pieejami plaši digitālie izziņas resursi, kā arī iespēja informāciju iegūt neskaitāmos interaktīvos un kvalitatīvos veidos. Jauniešu pieredzi un uztveri, arī mācību satura apguvi, viennozīmīgi  ietekmē arī sociālo tīklu saturs.  Tas pieprasa jaunu skatījumu uz mācīšanās procesu, un, pats būtiskākais,  tas maina skolotāja lomu un mācīšanās procesa jēgu.

Jāatceras, ka skola vairs nav vienīgais zināšanu un informācijas iegūšanas veids. Turklāt skolai ir jātiecas skolēniem iemācīt ne vien mācību vielu, bet arī apgūt prasmes - kritiski domāt, analizēt, atšķirt un novērtēt informāciju un tās avotus, pierādīt, diskutēt, argumentēt. Šie uzdevumi ir galvenie, kurus pētnieki ietver jauno mācību metodikas izstrādes procesā.

Kas derēja vakar, šodien vairs ne

Mācību procesā zinātnieki strādā arī pie konkrētiem piemēriem un mūsdienu bērniem saprotama satura. Izglītošanas ceļā jāizskauž situācijas, kad, piemēram, matemātikas teksta uzdevumā ir jāaprēķina darbības, kas mūsdienās vairs nav aktuālas un saprotamas. Būtiski atcerēties, ka, ja agrāk bērni mācījās skaitīt, izmantojot reālas monētas, tad tagad viņi norēķinās ar maksājumu kartēm. Tāpat savulaik bērni mācījās pazīt laiku pēc tradicionālā pulksteņa, taču tagad  pareizu laiku nosaka ar digitālajiem pulksteņiem. Šādu piemēru mācību saturā ir ļoti daudz un tie ir jāņem vērā, lai mācību process ietu kopsolī ar laiku.

Tikpat būtisks ir veids jeb process, kā pedagogs skaidro tēmu. Piemēram, lai arī Pitagora teorēma ir viena, to var izskaidrot dažādos veidos. Ja mēs skolotājam iedodam tikai uzdevumu iemācīt, bet nepasākām, kā visefektīvāk to izdarīt, tad arī rezultāti būs ļoti atšķirīgi. Svarīgi ir pedagogiem iedot šos rīkus, pielāgojot tos mūsu izglītības videi.

Zinātnieku un skolotāju kopīgais darbs

Ļoti vērtīgi, ka šajā zinātnieku darbā ir iesaistījušies vairāki simti aktīvu Latvijas skolotāju, jo gan viņi, gan pētnieki apzinās, ka skolās šobrīd mācās pilnvērtīgi digitālās sabiedrības pārstāvji. Viņiem un nākotnes skolēniem ir nepieciešams moderns mācību process, kas ietver jaunākās tehnoloģijas un pedagoģijas metodes.

Lai veiksmīgi aizstātu mācību metodes, kas šobrīd nav tik efektīvas, ar  jaunām vai pielāgotām metodēm vai radītu mācību materiālus tur, kur tagad to nav vispār, pētnieki analizē mācību stundas skolās, organizē speciālas fokusa grupas un apmācības, pielāgo risinājumus skolu ikdienai un mācību prasībām. Skolotāji ne vien apgūst šīs jaunās prasmes, bet ir arī daļa no pētniecības. Piemēram, pētnieki izstrādā jaunu metodi un aicina pedagogus iesaistīties to apguvē. Šī procesa laikā pedagogi izmēģina un testē metodi, iejūtas skolēnu ādā, eksperimentē, savukārt pētnieki vēro un analizē, kas metodikā ir derīgs, bet kas jāuzlabo vai jāpapildina. Interaktīvais darbs palīdz līdzsvarot digitālās un praktiskās pieejas, kā arī palīdz saprast, kā adaptēt globālas izglītības tendences Latvijas kontekstā.

Zinātnē balstīti materiāli ne vien skolotājiem, bet arī vecākiem

Tāpat pētnieku fokusā ir mācību materiālu un mācīšanās metodikas sagatavošana dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā 1.-6. klasei un vēsturē un sociālās zinātnēs 10.-12. klasē. [1] Pētnieku uzdevumos ir ne tikai tas. Viņiem jāspēj idejas padarīt pieejamas visiem iesaistītajiem, līdz ar to tiek radītas īsas, praktiski izmantojamas video metodes vecākiem, kas ļauj arī ģimenē turpināt un atbalstīt mācīšanās procesu mūsdienīgā un zinātniski pierādītā efektīvā veidā.

Gatavi arī rītdienai

Šobrīd Latvijas izglītības sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kurās zinātnieki un skolotāji kopīgi pielāgo mācību procesu mūsdienu digitālajam laikmetam. Apvienojot tehnoloģijas un jaunākos pedagoģiskos pētījumus, tiek veidoti efektīvi un aizraujoši mācību materiāli, kas attīsta skolēnu kritisko domāšanu un analītiskās prasmes. Galu galā - Latvijas zinātnieku darbs veido mācīšanās vidi, kas ir gatava ne vien šodienai, bet arī nākotnes izaicinājumiem.

Kā motivēt bērnus mācīties?

“Nevēlēšanās iet uz skolu var būt saistīta ar dažādiem faktoriem, piemēram, nogurumu vai piederības trūkumu klasei. Taču to var izraisīt arī grūtības konkrētā mācību priekšmetā, nereti – matemātikā,” stāsta Ildze Čakāne, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece un sākumskolas matemātikas skolotāja.

Skolēnu motivāciju ietekmē pat skolotāja balss tonis

Zinām, ka motivācija ir ļoti būtisks aspekts veiksmīga mācību procesa norisē un ir saistīta ar skolēnu sniegumu, taču bieži to uztveram kā mītisku spēku, kas klasē vai nu ir, vai nav; skolēns vai nu ir, vai nav motivēts, un skolotājam jāstrādā ar to, kas nu sēž pretī. Ir nepieciešams lauzt šo mītu, jo, lai gan motivācija ir kompleksu faktoru kopums, skolotāja rīcībām klasē ir liela nozīme tajā, ar kādu motivāciju un intensitāti skolēni iesaistīties mācību procesā.“Strādājot klasē, piederības un autonomijas izjūtu, līdz ar to motivāciju var mainīt pat skolotāja balss tonis, vienu un to pašu informāciju pasakot kontrolējoši, neitrāli vai atbalstoši,” akcentē matemātikas skolotāja Ildze Čakāne, piebilstot: arī mājās, atbalstot bērnus mācībās, vecākiem būtu jāpiedomā, kā sarunājas ar bērnu.

Skolotāja un vecāka rīcības plāns

“Vēlmi mācīties būtiski ietekmē tas, vai es jūtos kompetents, vai man patīk un sanāk tas, ko daru. Ja stundā mācītais izklausās kā kaut kas nesasniedzams, ja izklausās, ka starp to, ko saprotu un ko no manis gaida, ir nepārvarama plaisa, un tāda sajūta saglabājas ilgstoši, tad bērna motivācija doties uz skolu krītas,” skaidro Ildze Čakāne, norādot, ka šādā situācijā ir jādomā par papildu atbalstu skolēnam. Ja vecāki novēro bērna motivācijas doties uz kādu konkrētu priekšmetu samazināšanos un arī sekmes tajā ir zemas vai kritušās, vecākiem būtu jārunā ar skolotāju un jāizstrādā kopīgs rīcības plāns, kā palīdzēt bērnam pietuvoties klases kopējam sniegumam konkrētajā priekšmetā.“Kā vecākiem, tā skolotājiem bērns šādā situācijā ir jāatbalsta, lai nerastos būtiski zināšanu robi un ieilgusi nevarības sajūta. Taču jāuzsver, ka līdzīga situācija ar sekmēm un motivāciju var izvērsties arī tad, ja bērnam stundā uzdotie uzdevumi ir par vieglu vai vienveidīgi.”

Kā bērna kļūdīšanos pārvērst mācību procesā

Iespējams, daudzi vecāki atceras šo savu sajūtu no skolas laikiem: bailes pacelt roku, kad skolotājs uzdod jautājumu, vai bailes aiziet izpildīt uzdevumu pie tāfeles – jo tik ļoti negribas piedzīvot nosodījumu klases priekšā. Arī mūsdienu skolās diemžēl bērni mēdz pieredzēt līdzīgu sajūtu, taču vajadzība pēc piederības mācību stundās tiek apmierināta tad, ja skolēns jūtas droši paust savu viedokli un idejas un nebaidās kļūdīties.

Būtisks jautājums ir arī par to, kā skolotājs reaģē uz skolēnu kļūdainām atbildēm. Ar to vien, ka audzēkņi netiek nosodīti par kļūdīšanos, nepietiek. Ja skolēns kļūdās un uzreiz pēc tam skolotājs sniedz pareizo atbildi vai aicina citu skolēnu atbildēt, neiedziļinoties pirmā skolēna domu gaitā, kura noveda līdz kļūdai, skolotājs netieši norāda, ka viņu patiesībā neinteresē, ko skolēns zina un saprot, svarīga ir tikai pareizā atbilde.

Tipiska aina no matemātikas stundas – skolotājs jautā: “Cik ir 25 plus 16? Jāni!” Jānis atbild: “31.” “Nebūs gan, kurš var palīdzēt? Justīne!” – “41.” – “Jā, pareizi, malacis!” Patiesībā mācīšanās šajā gadījumā ir nepieciešama Jānim, bet šī iespēja tiek pazaudēta, jo diezin vai, izdzirdot pareizo atbildi, Jānis no tā ko iemācīsies un secinās. Arī Justīnei un pārējiem skolēniem nav nekāda labuma no uzdevumu atprasīšanas šādā formātā. Alternatīva saruna: “Cik ir 25 plus 16? Jāni!” – “31.” – “Tu domā, ka 31? Lūdzu, pastāsti, kā tu to izrēķināji?” – “Nu, es izdomāju, ka 5 plus 6 ir 11, jo 5 un 5 ir 10, bet tas ir par vienu vairāk. Un tad saskaitīju desmitniekus, tie ir 30, un tad, ā (domā), paga, paga, paga, es sapratu, es pieliku tikai vienu galā, bet vajadzēja 11, tas ir 41!” – “Paldies, jā, tu izdomāji pareizi! Vai kāds klasesbiedrs var pastāstīt, kāpēc, viņaprāt, Jānis vispirms teica 31, nevis 41?” Pēc šādas sarunas skolēns saprot, ka skolotāju interesē tas, kā viņš domā, jo iedziļinās viņa atbildē, kā arī norāda, ka kļūda ir absolūti normāla daļa no mācību procesa, par ko mēs varam sarunāties. Vienlaikus arī visai klasei šādi tiek “izgaismota” tipiskā kļūda, jo, visticamāk, Jānis nebija vienīgais, kurš šādi kļūdījās. “Vienkāršs tipveida piemērs šādi kļūst par jēgpilnas sarunas pamatu, pamazām būvējot drošu vidi klasē,” uzsver Ildze Čakāne.

Vecāks bērnam ir nozīmīgs piemērs mācībās

Cilvēks pēc būtības ir tendēts uz izaugsmi un iekļaušanos, tamdēļ arī uz mācīšanos, centieniem pēc meistarības un saiknes ar citiem cilvēkiem. Līdz ar to nav pārsteiguma, ka skolēna motivācija ir atkarīga no psiholoģiskām vajadzībām – kompetences, piederības un autonomijas. Kad radīti nepieciešamie apstākļi bērna vajadzību apmierināšanai, ir daudz lielāka iespēja, ka skolēns būs motivēts līdzdarboties.

“Vecāka uzvedība ir bērna paraugs, norma, kā ir jāuzvedas vai jārīkojas noteiktās situācijās." Piemēram, vai vecāks darba procesā, bērnam redzot, atzīst, parāda, ka ir kļūdījies? Un kā vecāks šādā situācijā reaģē – rāda, ka tas ir kaut kas apkaunojošs vai ka ir iespēja mācīties? Tas pats attiecas uz vecāka reakciju, kad kļūdās bērns, – vai vecāka sejā, balsī iegulst nosodījums vai arī kļūda tiek konstatēta un meklēts tai risinājums?” skolotāja rosina vecākus domāt par sevi kā par bērna nozīmīgu piemēru arī mācībās. Tāpat iesaka uzreiz neteikt priekšā pareizo atbildi, ja bērns nespēj ātri izrēķināt. “Vispirms kopīgi var padomāt iespējamos risinājumus. Tāpat kopīgi var mācīties, ko darīt ar frustrāciju, neapmierinātību, kad uzreiz uzdevums nav saprotams. Kā es varu sociāli pieņemami izdusmoties un ķerties klāt vēlreiz? Vecāks bērnam var palīdzēt normalizēt grūtības – jo mēs reti iemācāmies jaunu prasmi, nepiedzīvojot nekādas neērtības vai domāšanas grūtības.

Skaties interviju šeit

Mūsu valoda zinātnieku rokās

Smejat, ļaudis, dziesmu manu,

Valodiņas nesmejat:

Dziesmu dziedu kādu gribu,

Valodiņa Dieva dota.

Mums ir par ko būt lepniem. Lai arī esam maza tauta, mums ir sava zeme, sava jūra un sava valoda. Latviešu tautasdziesma apliecina mūsu senču bijību un godpilno cieņu pret savu dzimto valodu. Un, ja tā padomā, cik tai daudz un dažādu nokrāsu, nianšu, toņkārtu. Var tērzēt, mēļot, tarkšķēt, muldēt. Var vienkārši runāt, spriest, teikt. Bet mūsu valodai ir arī otra – modernā šķautne – mūsdienu digitālās vides termini, saīsinājumi, zīmes un skaidrojumi, kas attīstās un veidojas pavisam atšķirīgi no literārās valodas. Mūsdienās valoda nav tikai vārdi, ko sakām, tas ir pamats gandrīz ikvienai nozarei vai dzīves jomai.  

Mūsu valstij ir jāpilda svarīgs uzdevums mūsu identitātes saglabāšanā. Proti, jāizprot, kā attīstās modernā latviešu valoda, jāatrod veidi, kā valodu saglabāt, stiprināt un balstīt, un visbeidzot – jārada tehnoloģijas, kas kvalitatīvi un pilnvērtīgi integrē latviešu valodu digitālajā vidē.

Tieši tāpēc latviešu valoda, ar lielu uzsvaru uz mūsdienīgumu, valodu tehnoloģiju radīšanu un dažādu sabiedrības un interešu grupu iekļaušanu, ir Latvijas zinātnieku ikdienas darbs. Tajā apvienojas un sadarbojas dažādu nozaru pētnieki, lai radītu valodas rīkus, metodes un platformas latviešu valodas saglabāšanai un attīstībai digitālajā laikmetā, valodas mūsdienīgai izmantošanai pedagoģijā, sabiedrības integrācijai, efektīvai valodas izmantošanai valsts pārvaldē un citās nozarēs.

Vēl viens nozīmīgs atslēgas vārds mūsu valodas pētniecībā šodien ir integrācija un iekļaušana, saziņas un sapratnes barjeru mazināšana un kvalitatīvu valodas rīku veidošana šim mērķim. Zinātnieku darba mērķis ir, lai modernā latviešu valoda ar tās tehnoloģiskajiem rīkiem palīdz mūsu sabiedrībā pilnvērtīgi dzīvot dažādu kultūru un pieredžu cilvēkiem, mazākumtautībām, valodas dialektu lietotājiem, kā arī cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem vai atšķirībām dzīvesveidā, iespējās un uztverē.

Latvijas Zinātnes padomes koordinētais Valsts pētījumu programmas virziens “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” apvieno 10 dažādu jomu projektus, kuri balstās uz valodas, vēstures, kultūras, latviešu un mazākumtautību identitātes pētniecību, kā arī izglītības transformācijas iespēju izpēti.

Kā efektīvi un praktiski izmantot latviešu valodu? Rīki, datubāzes un platformas.

Pētnieki mūsu valodas jomā ir tie, kuri šodien veido tiltu starp valodas vēsturi un tās nākotni digitālajā pasaulē. Valodu modeļi, runas korpusi, mākslīgais intelekts, runas atpazīšanas rīki – tas un vēl vairāk tagad ir valodnieku un pētnieku darba kārtībā. Tikai viens piemērs jeb viens no 10 Valsts pētījumu programmas projektiem, kas veltīts mūsu valodai, ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) paspārnē īstenotais projekts “Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” jeb LATE.

Projektā filologu, datorlingvistu un datorzinātnieku redzes lokā ir tieši mūsu valoda. Zinātnieku vadībā ir izstrādātas tādas tehnoloģijas kā runas transkribēšana, subtitrēšana un balss sintēze. Šīs tehnoloģijas ievērojami atvieglo valodas pētniecību un komunikāciju, padara latviešu valodu pieejamu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, ar dzirdes vai redzes traucējumiem. Projekta laikā tapušie resursi un rīki ir izmantoti, izstrādājot tāda paša nosaukuma runas transkribēšanas, pēcrediģēšanas un subtitrēšanas platformu LATE, kas, starp citu, lietota arī šī raksta sagatavošanā.

Rīku izstrādei tiek izmantotas datos balstītas metodes, lai veiktu latviešu valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās sistēmas un nedzirdīgo latviešu zīmju valodas izpēti. Tas tādēļ, lai varētu attīstīt jaunas, dažādās nozarēs praktiski izmantojamas valodas tehnoloģijas, resursus un rīkus, kā arī pilnveidotu esošos valodas resursus. Projekta vadītāja, LUMII vadošā pētniece Dr. philol. Ilze Auziņa uzsver, ka šis ir vērienīgs pētījumu kopums, kura mērķis ir attīstīt dažādus datorlingvistikas^[1] un korpuslingvistikas^[2] pētījumu virzienus, lai tos varētu izmantot digitālajās humanitārajās zinātnēs, lai plaši un kvalitatīvi digitālie latviešu valodas resursu pieejamību dažādu nozaru pārstāvjiem būtu pieejami jau tagad, kā arī lai varētu integrēt valodu citu platformu un lietotņu tālākā izstrādē, un nodrošinātu valodas izpētes iespējas nākotnes paaudzēm.

Valodas pētnieki lielu uzmanību ir veltījuši latviešu valodas korpusu attīstībai dažādās jomās. Zinātnieki par korpusiem dēvē lielu mašīnlasāmu, strukturētu tekstu vai transkribētas runas ierakstu kopumu, ko izmanto valodas pētīšanai. Projekta rezultātā ir izveidoti plaši valodas korpusi, kuros iekļauti dažādi runas paraugi. Šie korpusi ir brīvi pieejami ikvienam un noder ne vien valodu tehnoloģiju izstrādātājiem, bet arī valodas pētniekiem. Tāpat no jauna izveidots latviešu zīmju valodas korpuss, kas veicina nedzirdīgo sabiedrības integrāciju un zīmju valodas pētniecību.

Vislabāk zinātnieku darba rezultātus šajā projektā var iepazīt, izmēģinot radītās platformas un resursus, iespējams, ka šeit varēsiet atrast noderīgus instrumentus savam darbam, studijām, mācībām vai hobijiem. Aicinām apmeklēt saites uz projekta laikā izstrādātajiem vai pilnveidotajiem rīkiem un resursiem!

·                LATE runas transkribēšanas rīks  http://late.ailab.lv: LUMIII Mākslīgā intelekta laboratorijas radīts un attīstīts latviešu valodas runas atpazīšana (transkribēšanas) rīks, kas ļauj ierakstītu audio saturu augšupielādēt platformā un pārvērst rakstiskā tekstā kā dokumentu vai subtitrus. Šis ir noderīgs rīks jebkuram latviešu valodas lietotājam, kuram regulāri vai laiku pa laikam nepieciešams no audio vai video teksta izveidot rakstisko tekstu, subtitrus, protokolus vai piezīmes. Savukārt, runas sintezēšanas rīks ļauj izdarīt pretējo – rakstīto runu pārvērst runātā jeb audio materiālā. Labs palīgs, piemēram, žurnālistiem, studentiem, TV, filmu un video veidotājiem, filmu, raidījumu un reklāmu adaptētājiem, sanāksmju sekretāriem, pedagogiem, veidojot vai fiksējot mācību stundu, aizņemtiem vai radošiem cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība domas piefiksēt audio formātā, bet pēc tam iegūt rakstiski.

·                LATE sarunu korpuss https://korpuss.lv/id/LATE-sarunas: šo resursu ciešā sadarbībā veidojuši valodnieki, datorzinātnieki, folkloras un literatūras pētnieki un tas balstās uz vajadzību fiksēt to, kāda ir mūsdienu latviešu sarunvaloda. Korpusā ir iekļauti privātu sarunu, interviju un publisku uzstāšanos ieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā. Katram audioierakstam ir pievienoti metadati: runātāja dzimums un vecumgrupa, informācija par runas formu – dialogs, monologs, spontāna vai sagatavota runa u.tml. Šis sarunu korpuss būs noderīgs profesionāļiem, kuri ikdienā strādā ar valodu – filologiem, tulkiem, pedagogiem, kā arī dažādu IT rīku veidotājiem, kuri izmanto latviešu valodu.

·                LATE plašsaziņas līdzekļu korpuss https://korpuss.lv/id/LATE-mediji: LUMII sagatavots un uzturēts valodas korpuss, kurā ir iekļauti Latvijas sabiedrisko mediju raidījumu ieraksti – gan spontāna, gan sagatavota (galvenokārt lasīta) runa. Dati pierakstīti latviešu literārās valodas ortogrāfijā, ievērojot arī interpunkcijas principus. Šis resurss ir kvalitatīvs avots un palīgs dažādu mākslīgā intelekta rīku attīstībai nākotnē, kas balstās uz runāto latviešu valodu. Piemēram, dažādu video, TV raidījumu, filmu audio automatizētiem tulkojumiem, u.c. Tāpat noderēs studentiem, pedagogiem un filologiem mūsdienu latviešu valodas pētniecībā.

Šajā Valsts pētījuma programmas projektā, pētnieki ne vien pētīja un veidoja jaunus resursus un rīkus mūsdienu valodas attīstībai un pilnvērtīgai izmantošanai, bet arī pilnveidoja jau esošos, sabiedrībā un dažādās nozarēs aktīvi izmantotus mūsu valodas resursus. Galvenokārt tās ir latviešu valodas digitālās vārdnīcas. Pētnieku uzdevums ir nepārtraukti analizēt, papildināt vārdnīcu saturu ar jaunvārdiem, dažādiem, arī jauniem vārdu skaidrojumiem, nozīmēm, lietojumu formām un vārdu savienojumiem. Zinātnieki strādāja ar divām svarīgākajām latviešu valodas vārdnīcām – "Tēzaurs.lv" un "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu" – piedāvājot uzlabotas meklēšanas iespējas un noderīgus rīkus gan valodas apguvējiem, gan profesionāļiem. Projekta pētnieki iesaistīti arī sabiedriskās iniciatīvas “Balsu talka” īstenošanā – tās mērķis ir iemūžināt mūsdienu latviešu runas paraugus, kas var kalpot par pamatu turpmākajai valodas tehnoloģiju attīstībai.

Projektu īsteno zinātnieki ar kompetenci valodniecībā, datorlingvistikā un digitālajās humanitārajās zinātnēs no Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un RTU Liepājas akadēmijas (iepriekš – Liepājas Universitāte). Raugoties no mūsu valodas saglabāšanas, izmantošanas un attīstības perspektīvas ne vien Latvijā, bet arī starptautiski, ir svarīgi, ka šie Latvijas pētnieku izveidotie un pilnveidotie resursi ir iekļauti vienotajā Eiropas digitālās pētniecības infrastruktūrā CLARIN un ir pieejami jebkuram pētniekam gan Latvijā, gan pasaulē.

Foto: Latvijas Zinātnes padome

Kā mācīt un mācīties digitālajā laikmetā?

Zinātnieku mērķis ir pielāgot mācību procesu mūsdienu digitālajam laikmetam, ņemot vērā to, ka bērni aktīvi izmanto tehnoloģijas, tās veido viņu pieredzi. Mūsdienu bērnu ikdienas un sadzīves pieredze un arī vajadzības atšķiras no iepriekšējo paaudžu pieredzes, tāpēc tehnoloģijas, prasmīgi un mērķtiecīgi izmantotas, var būtiski uzlabot mācīšanās procesu. Piemēram, agrāk bērni mācījās skaitīt, izmantojot reālas monētas, bet tagad bērni norēķinās ar maksājumu kartēm. Tāpat savulaik bērni mācījās saprast laiku pēc tradicionālā pulksteņa, taču tagad sastopas ar digitālajiem pulksteņiem. Šīs pārmaiņas atspoguļo to, kā digitālā transformācija ietekmē mūsu izpratni un mācīšanās procesus.

Tāpat informācijas pieejamība diktē pavisam citas prasības izglītības sistēmā. Mūsdienās ir pieejams google, plaši digitālie izziņas resursi, iespēja informāciju iegūt neskaitāmos interaktīvos un kvalitatīvos veidos. Jauniešu pieredzi un uztveri, arī mācību satura apguvi, ietekmē sociālo tīklu saturs.  Pats par sevi šis process nav ne labs, ne slikts, bet pieprasa jaunu skatījumu uz mācīšanās procesu.

Skolotāja loma un mācīšanās procesa jēga ir mainījusies, skola vairs nav vienīgais zināšanu un informācijas iegūšanas veids, skolai ir jāmācās iemācīt prasmes - kritiski domāt, analizēt, atšķirt un novērtēt informāciju un tās avotus, pierādīt, diskutēt, argumentēt. Šie uzdevumi ir galvenie, kurus pētnieki ietver jauno mācību metodikas izstrādes procesā.

Liela daļa no mums, kuri skolā mācījās pirms vairākiem gadiem vai gadu desmitiem, lieliski atceras, ka mācību stundas lielā mērā balstījās uz mācību vielas izklāstu no skolotāja puses un dialogiem, kuru uzbūve bija visai līdzīga - skolotāja jautājums ar skolēna atbildi, kurai sekoja skolotāja novērtējums ar “Jā, pareizi” vai “Nē, nepareizi”. Un tā gandrīz jebkurā mācību priekšmetā, visās klašu grupās. Mūsdienās šī mācīšanas metode ir zinātniski izpētīta un pierādīta kā neefektīva. Tā nerada kvalitatīvas zināšanas un neatbilst tam rezultātam, kuru akadēmiskā un profesionālā vide sagaida no skolu beiguša jaunieša. Mācīšanās procesā skolēniem jānorāda ne vien uz atbildes pareizību vai nepareizību, bet jāmāca skaidrot un argumentēt savu atbildi, pamatot savu domu gājienu, prezentēt un aizstāvēt to.

Tādu piemēru, kad mācīšanās praksē tiek izmantotas metodes, kas ir pierādītas kā neefektīvas, ir daudz. Lai tās veiksmīgi aizstātu ar jēgpilnām un vērtīgām metodēm, pētnieki analizē mācību stundas skolās, organizē speciālas fokusa grupas un apmācības, pielāgo risinājumus skolu ikdienai un mācību prasībām. Skolotāji profesionālajā pilnveidē ne vien apgūst jaunas prasmes, bet ir arī daļa no pētniecības. Piemēram, pētnieki izstrādā jaunu metodi un aicina pedagogus iesaistīties to apguvē. Šis process ir aktīvs, tā laikā pedagogi izmēģina, testē metodi, iejūtas skolēnu ādā, eksperimentē ar to, savukārt pētnieki vēro un analizē, kas metodikā ir derīgs, bet kas jāuzlabo vai jāpapildina.

Pētnieku uzdevumos ir arī idejas padarīt pieejamas visiem iesaistītajiem, līdz ar to tiek radītas īsas, praktiski izmantojamas video metodes vecākiem, kas ļaus arī ģimenē turpināt un atbalstīt mācīšanās procesu mūsdienīgā un zinātniski pierādītā efektīvā veidā.

Izglītības procesā ir nepieciešamas izmaiņas un pielāgošanās, lai skolēni varētu veiksmīgi mācīties un attīstīties, nebaidītos kļūdīties, iesaistoties diskusijās, izsakot savu atbildes versiju, komentāru, spriedumu vai vērtējumu, kā arī būtu sagatavoti kritiskai domāšanai, spējai argumentēt un prezentēt savu viedokli tālāk augstskolā un profesionālajā dzīvē. Latvijas zinātnieki, strādājot pie šī Valsts pētījumu programmas virziena, apzinās, ka viņiem ir jānodrošina radošas un aktīvas mācīšanas metodes un tehnoloģijas, kas veicina skolēnu iesaisti un labākas sekmes. Turklāt viņiem jāsagatavo arī praktiski piemēri, kas palīdz skolotājiem demonstrēt savus sasniegumus, vecākiem atbalstīt savs bērnus un kalpo kā praktiski resursi plašākai sabiedrībai mācīšanās procesā.

Šie ir tikai divi no desmit projektiem, kurus Latvijas pētnieki veikuši Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā Valsts pētījumu programmā  “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”, lai nodrošinātu mūsu valodas dzīvotspēju un attīstību, un valodas efektīvu izmantošanu mūsu dzīves kvalitātes veicināšanā. Visi šie projekti tiek īstenoti, apzinoties mūsu sabiedrības vajadzības, kurām ir būtiski jau drīzumā rast zinātnē pamatotus risinājumus. Tas nozīmē, ka valodas pētniecība ir būtiska šodien, lai notiku kvalitatīva izglītības transformācija, mēs spētu īstenot inovatīvu un iekļaujošu valsts pārvaldību, nodrošinātu latviešu valodas attīstību 21. gadsimtā un tās valstiskās lomas nostiprināšanos, respektētu un efektīvi iekļautu valodas attīstībā dažādus Latvijas vēstures, latviešu un mazākumtautību identitātes jautājumus, atbalstītu valsts demogrāfiju un migrāciju, un saglabātu Latvijas lingvistisko daudzveidību.

Kas ir "Tava valoda"?

Zināt un saprast to, kā attīstās latviešu valoda dažādās vecuma, sabiedrības grupās un vidēs, ir svarīgi, ja vēlies būt latvietis. Atrast veidu, kā valodu saglabāt, stiprināt un balstīt, izmantot savstarpējās sapratnes un nacionālās pašapziņas stiprināšanai ir daļa no mūsu tautas pašapziņas! Mūsdienu valoda un valodas tehnoloģijas ir arī būtisks rīks sabiedrības saliedēšanai, dažādu grupu iekļaušanai un saziņas veicināšanai, mācību procesam un dažādu nozaru attīstībai. Valsts pētījumu programmas uzdevums ir dot iespēju starpnozaru pētniekiem sadarboties un radīt valodas rīkus un platformas, kas palīdz latviešu valodai saglabāties un attīstīties digitālā laikmetā.

Valoda - mūsu kā tautas atšķirības, identitātes un pastāvēšanas simbols - pastāv tikai mainoties un izprotot procesus, kas to ietekmē. Zinātnes ieguldījums šeit ir sarežģītāk uztverams, tomēr līdzās valodas pašattīstībai, pētniecība sniedz visprecīzākās atbildes, kā to saglabāt, nosargāt, lietot un mācīt.

Latviešu valoda ir viena no visvecākajām valodām pasaulē, tā bieži ir kalpojusi kā mūsu tautas pašapziņas un nacionālās identitātes saglabāšanas simbols. Mūsdienās, kad valodu ietekmē tehnoloģijas, svešvalodas, globalizācija un citi procesi, vēl jo vairāk valodu ir jāmāk pareizi un efektīvi saglabāt un attīstīt, kur zinātne var atrast efektīvākos veidus.

Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” mērķis ir radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai sekmētu ilgtspējīgu Latvijas sabiedrības un valsts attīstību. Tas ietver valodas, vēstures, kultūras, latviešu un mazākumtautību identitātes pētniecību, izglītības transformācijas iespēju izpēti, kā arī nepieciešamā cilvēkkapitāla paplašināšanu. Šajā pētniecības programmā tiek īstenoti 10 projekti, kas atbilst kādam no šiem valstiski svarīgajiem jautājumiem:

• Izglītības transformācija
• Inovatīva un iekļaujoša pārvaldība
• Latviešu valodas attīstība 21. gadsimtā un tās valstiskā loma
• Latvijas vēsture, latviešu un mazākumtautību identitāte
• Demogrāfija un migrācija
• Latvijas lingvistiskā daudzveidība

Kampaņā ir izcelti tikai divi no 10 pētnieku īstenotajiem projektiem. Vairāk par šo Valsts pētījumu programmas virzienu lasi šeit.

Valsts pētījumu programma "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" īstenota ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālo atbalstu.