Kurp doties zelta rudenī Latvijā? 

Zinātnieku ieteikumi

Latviju nupat ir  pārņēmis visu veidu - kalendārais, solārais un nu arī meteoroloģiskais - rudens, kas drīz nesīs krāsaino lapu čaboņu, pastkartīšu cienīgas un skaistas Latvijas ainavas un mēreni patīkamu klimatu, kas kā radīts lēnām vai aktīvām, garām vai īsākām pastaigām.  Kas savukārt nevienai vien ģimenei vai draugu kompānijai, tuvojoties brīvdienām, liks uzdot jautājumu - kurp doties? Ko apskatīt un kā aktīvi pavadīt laiku tepat Latvijā?

Ziniet, Latvijas zinātniekiem ir pētījumos balstītas atbildes uz šiem jautājumiem! Izpētiet Valsts pētījumu programmas ietvaros izveidoto Latvijas ainavu atlantu digitālā versijā un izvēlieties sev atbilstošāko veidu, kā apceļot un iepazīt Latviju!

Ja Islande lepojas ar geizeriem, Grieķija ar salām, ASV ar lielo kanjonu, Norvēģija ar fjordiem, bet Francija ar vīnogu laukiem kalnu nogāzēs, tad  - kas ir tas īpašais Latvijā? Kas mūsu zemes ainavā ir tāds, kas liek ietrīsēties sirdij lepnumā un priekā? Kas veido mūsu nacionālo identitāti un piederības sajūtu?

Latvijas zinātnieki šo ir apkopojuši vairākos šķērsgriezumos, kurus aicinām iepazīt arī Jūs. Valsts pētījuma programma, kas nule kā noslēgusies un tika veltīta Latvijas ainavām un zemei,  īpaši koncentrējas uz nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību Latvijā, lai palīdzētu saglabāt, atjaunot un attīstīt Latvijas unikālo dabas un kultūras mantojumu. Šīs zināšanas ir apkopotas digitālajā Latvijas ainavu atlantā.

18 Latvijas nacionālie lepnumi

Starp visām Latvijas ainavām ir apvidi, kurus intuitīvi uztveram kā augstvērtīgus un izcili skaistus, piešķiram šiem apvidiem lielāku, bieži arī simbolisku nozīmi. Tie ir tie īpašie punkti, uz kuriem dodamies brīvdienās, kurus gribam parādīt ārvalstu viesiem un kuri foto kadros ik pa laikam pārādās katra Latvijas iedzīvotāja sociālajos tīklos vai foto krājumos.

Dodies uz Latvijas ainavu atlanta nacionālo ainavu sadaļu un izpēti, kur jau esi bijis, kur vēlies doties pirmo reizi vai atkārtoti. Nacionālās ainavas ir atrodamas visā Latvijas teritorijā.

Digitālajā kartē, izvēloties katru no tiem, redzēsiet Nacionālās ainavas pasi, kurā apkopoti pamatdati par šo ainavu, bet ailītē “Informācija - view”, piekļūsiet plašākam sagatavotam materiālam par konkrētās vietas nacionālo vērtību, ainavas pieejamību un raksturīgajām iezīmēm un citām interesantām detaļām, kas noderēs izpētes ceļā, dodoties uz izvēlēto nacionālo lepnumu.

Kas ir šīs 18 Latvijas nacionālās ainavas, mūsu lepnumi?

1.     Gaujas senieleja

2.     Abavas senieleja

3.     Daugavas loki

4.     Daugava pie Kokneses

5.     Teiču purvs

6.     Ķemeru tīrelis

7.     Salacas ieleja un Burtnieks

8.     Pededzes ieleja

9.     Vidzemes pauguraine Piebalgā un Vestienā

10.  Latgales ezeraine Rāznas un Rušona apkārtnē

11.  Zemgales līdzenums pie Rundāles un Bauskas

12.  Veclaicenes pauguraine

13.  Talsu pauguraine

14.  Piejūra un Lībiešu krasts

15.  Sēlija pie Saukas ezera

16.  Kuldīgas vecpilsēta un Ventas ieleja

17.  Ložmetējkalns Tīreļpurvā

18.  Rīgas vēsturiskais centrs un Mežaparks

8 kanoniskās Latvijas ainavas

Ja 18 nacionālās ainavas ir pārāk plaša izvēlē, jo gribas doties visur, bet visur pagūt nevar, tad Latvijas ainavu atlants piedāvā koncentrēties un iepazīt Latvijas kanoniskās ainavas. Tādas ir 8 un daļa no tām sakrīt ar nacionālajām ainavām. Kāda ir atšķirība?

Latvijas kultūras kanons ir tapis, iesaistot sabiedrību un ekspertus, lai saprastu un izceltu Latvijas kultūras stūrakmeņus. 99 vērtības septiņās kultūras nozarēs 2008. gadā tika apvienotas Latvijas kultūras kanonā. Bet ar laiku nostiprinājās atziņa, ka arī Latvijas zeme un ainava ietekmē un ir daļa no mūsu kultūras un kultūras mantojuma, tāpēc to papildināja astoņas ekspertu rūpīgi izraudzītas kanoniskas Latvijas ainavas.

Latvijas ainavu atlanta Kanonisko ainavu sadaļā atradīsiet noderīgu un plašu informāciju par katru no šiem galamērķiem. Šeit, piemēram, ir vietas apraksts (arī audio formātā), kas ietver interesantus stāstus par pašu vietu un tās vēsturi, nozīmi reģionam, dziesmām, dzeju, romāniem un stāstiem, kuros ir attēlota katra no šīm ainavām. Piemēram, dodieties uz par ozolu zemi dēvēto Abavas senieleju, ceļā noskaņu radīs Raimonda Paula un Jāņa Anerauda “Nakts dziesma”, bet, dodoties iepazīt Daugavas ainavu, tās kanonisko nozīmi akcentēs Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava” . Atlantā pie katras no kanoniskajām ainavām varat izpētīt arī vietu fotoattēlos, ainavas vēsturiskas ilustrācijas, kā arī aprakstu un diskusijas par šo vietu dažādu laiku preses izdevumos.

1. Abavas senielejas ainava

2. Daugavas ainava

3. Zemgales līdzenuma ainava

4. Gaujas senielejas ainava

5. Latgales ezeraines ainava

6. Latvijas mežu ainava

7. Piejūras ainava

8. Vidzemes pauguraiņu ainava

12 Latvijas kultūrainavu veidi

Nedaudz atšķirīgu Latvijas apceļošanas veidu piedāvā Latvijas kultūrainavas. Tās būs interesantas tiem ceļotājiem, kuriem patīk redzēt ainavas un cilvēku dzīves mijiedarbību un,  kuri paši vēlas saskatīt un meklēt Latvijai raksturīgās vietas.

Dabas ainavas, kuras kādā veidā ir ietekmējusi cilvēka darbība, tiek sauktas par kultūrainavām. Kultūrainavas ir tikpat nozīmīgas un mūsu identitāti veidojošas, kā dabas veidotās ainavas. Tās veido daļu no mūsu dzīves telpas un raksturo mūsu sabiedrības vērtības. Kultūrainavu kā vēsturisko mantojumu pamatā veido daba un cilvēka darbības rezultātā radītie objekti dažādos laika posmos. Pievērs tām uzmanību un saskati Latvijas personību!

Izvēloties šo Latvijas iepazīšanas veidu, galamērķis nav tik būtisks, būtisks ir veids, kā skatīsieties uz Latvijas ainavu. Proti, varat doties uz jebkuru vietu Latvijā, un fokusējieties uz vienu vai vairākiem kultūrainavu veidiem - skursteņiem, ceļiem, dzirnavām, pļavām utml. - ieraugiet tos un novērtējiet! Ainavu atlanta sadaļā par katru no šiem veidiem, varat atrast norādes, kādiem tieši ainavas aspektiem pievērst uzmanību.

1.   Ansambļu ainavtelpa jeb cilvēku radītu ēku un objektu kompleksi dabīgā ainavā. Tādi piemēram, ir piļu un muižu kompleksi, ar papildbūvēm, dīķiem, parkiem u.c. elementiem

2.      Latvijas vēsturisko ceļu ainava tostarp to koku alejas un pļavas līdzās

3.      Industriālais kultūrmantojums jeb ainavā ienākušie skursteņi, sliedes, dzelzsbetons un ražošanas ēkas

4.      Agro ainavas transformācijas procesi jeb lauksaimniecības lauki ainavā

5.      Pilsētas telpa un ūdensmalas jeb pilsētu ielaušanās dabā

6.      Industriālā lauku ainava, kuru akcentē ražošanas un rūpniecības vizuālā saplūšana ar dabas ainavu

7.      Dabisko pļavu ainava

8.      Piejūras ainava

9.      Lauku sētas, kas akcentē latviešu dzīves telpu un dzīvesziņu

10.   Sakrālā ainavtelpa jeb esošie un izzudušie garīguma centri ainavā

11.    Pilsētu vēsturiskie centri ar akcentu uz ēku jumtiem

12.   Energo ainavas sintēze, kas akcentē alternatīvo enerģijas avotu klātbūtni ainavā, piemēram, saulespaņeļus, vēja turbīnas u.c.

Izvēloties jebkuru no šiem Latvijas iepazīšanas veidiem, izmantojot digitālo Latvijas ainavu atlantu, procesu var papildināt ar izglītojošu vai izzinošu funkciju. Tas īpaši saistoši ir ģimenēm, kurās skolēni apgūst Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju, vizuālo mākslu vai kultūras vēsturi.  Atlantā sadaļā “Ainavu stāsti” kartē varat apskatīt, vai izvēlētā galamērķa tuvumā ir punkti, kas atspoguļoti dažādās Latvijas gleznās, senajos zīmējumos un vēsturiskās ilustrācijās, citu Latvijas iedzīvotāju mūsdienu fotogrāfijās dažādos gadalaikos.

Atlants ļauj gan izpētīt kurp doties, gan pamatīgi sagatavoties jau mājās vai ceļā esot, proti, izzināt galamērķa ainavu datus un vēsturi, papildinot aktīvu dienu ar noderīgu informāciju.

Atlanta izmantošana aizraujošai Latvijas apceļošanai ir tikai viena neliela šķautne rezultātiem, ko rada Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi”. Projektā rezultāti ir vērtīgi arī zemju apsaimniekotājiem, zinātniekiem, pedagogiem, pašvaldību un valsts politikas veidotājiem, jo šeit ir detalizēti izvērtēta zemes izmantošanas efektivitāte, noteikti to ietekmējošie faktori, alternatīvie veidi, kā konkrēto reģionu zemi izmantot, un izstrādāti metodoloģiskie risinājumi ainavu kartēšanai un apsaimniekošanai.

Projektu īstenoja piecas zinātniskās institūcijas  - Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI “Silava”), Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

Latvijas zemes resursi un ainava. 

Kā zinātnieki palīdz saprast izaicinājumus un atrast labākos risinājumus zemes resursu izmantošanā un ainavu pārvaldībā.

Latvijas bagātība ir ne vien tās cilvēki un kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī zeme un tās resursi, ainavas, kas ir unikālas tikai mūsu zemei. Kas notiek, kad plānojam brīvdienas draugu vai ģimenes lokā? Mēs dodamies dabā un meklējam skaistākās takas, laivošanas maršrutus un dabas skatus. Kas notiek, kad ciemos ierodas ārvalstu radi, draugi vai biznesa partneri? Mēs gribam parādīt Baltijas jūru, Gaujas senieleju, apmeklēt vecpilsētas un citas vietas, kas mums pašiem ir mīļas un raksturo Latviju. Kas notiek, ja dzirdam par grūtībām, kuras zemes apsaimniekošanā rada mainīgie laika apstākļi, invazīvās sugas un dzīvnieki? Mēs, pat pārliecinātākie pilsētnieki, līdzpārdzīvojam un ceram, ka tiks rasts risinājums, kā pasargāt Latvijas zemi.

Latvijas dabas unikālo skaistumu aprakstījuši daudzi latviešu literatūras dižgari, piemēram, Rainis, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Andrejs Upītis, Anna Brigadere un citi. Jūsmu par Latvijas ainavām var izteikt ne vien vārdos. Pietiek tikai aplūkot izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša gleznas, lai caur viņa prizmu ieraudzītu to neatkārtojamo skaistumu, kāds piemīt tikai Latvijas zemei. Ar savām ainavām mākslinieks ir iemūžinājis Latvijas dabu ainavās, kas iet rokrokā ar katra latvieša identitāti. Ikviena pļava, ikkatrs upju loks, ikkatra āre un katrs purvs nes līdzi savu stāstu par mūsu tautas vēsturi, kultūru un cilvēka ciešo saikni ar dabu.

Latvijas ainavas ir ietekmējušas ne vien mākslu, literatūru un mūziku, bet ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienas dzīvi. Neviens rudens nav iedomājams bez neatkārtojami skaisto ainavu baudīšanas Siguldā un citviet Latvijā. Neaizmirstamos skatus steidz baudīt ne vien latvieši, bet arī ārvalstu tūristi. Jā, Latvijas daba ir kas vairāk nekā tikai skati, tā ir mūsu identitātes sastāvdaļa.

Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka viens no valsts dotajiem uzdevumiem Latvijas Zinātnes padomes administrētajā Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekta “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” pētniekiem bija – novērtēt to, kādi zemes resursi mums ir pieejami un kā tos ilgtspējīgi izmantot, analizēt un atrast labākos izmantošanas modeļus. Bet otrs uzdevums – novērtēt Latvijas ainavas, saprast, kuras mums ir īpaši būtiskas un saudzējamas, kā arī sagatavot rekomendācijas, kā šīs ainavas uzturēt un apsaimniekot.

Lai arī pētnieku darbu krietni apgrūtināja Covid-19 pandēmija un pēcāk arī ietekmēja karadarbība Ukrainā, pētījums tika sekmīgi paveiktsnepilnu trīs gadu laikā. Tik apjomīgā projektā arī citu izaicinājumu netrūka, taču sarežģījumi nav nekas pret sasniegto. Ieguvēji no projekta rezultātiem ir visi – ne vien akadēmiskais sektors, politikas veidotāji un attiecīgo nozaru pārstāvji, bet arī visa sabiedrība kopumā.

Pētījums tika sadalīts divās galvenajās daļās, proti, zemes resursu efektīvas izmantošanas izpētē un ainavu pārvaldības uzlabošanā.

Zemes resursu apsaimniekošana jeb LANDUP

Pirmā daļa īpaši nozīmīga ir valsts un novadu zemes izmantošanas politikas plānotājiem, jo sniedz detalizētu un datos balstītu ieskatu katra reģiona zemes resursu stāvoklī un analizē dažādās iespējas, kā šos resursus var izmantot. Pirmo reizi Latvijā ir veikts visaptverošs zemes resursu izmantošanas efektivitātes novērtējums un izstrādāti alternatīvi  zemes izmantošanas scenāriji. Ieguvēji esam mēs visi – radītais modelis un dati raksturo zemes resursus, analizē apsaimniekošanas alternatīvas un iesaka risinājumus, lai ne vien saglabātu šo resursu, bet pilnveidotu.

Ilgtspējīga un efektīva zemes apsaimniekošana ir būtiska sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, jo zemes resursi ir tie, kas mūs apgādā ar nepieciešamo pārtiku, resursiem dzīvei un darbam, biznesa, atpūtas un veselības iespējām un vēl ar virkni citiem faktoriem. Lai novērtētu optimizācijas iespējas šo vajadzību apmierināšanai, pētījumā tika izmantots un pilnveidots Latvijā izstrādātais LANDUP modelis, kas ļauj novērtēt piecas zemes funkcijas (ekonomiskās, sociālās, klimata politikas, bioloģiskās daudzveidības un rekreācijas), palīdzot pieņemt lēmumus par optimālu zemes izmantošanu, balstoties uz reģiona īpatnībām.

Šajā pētniecības daļā zinātnieki no pieciem zinātniskajiem institūtiem vērtēja zemes kā valsts resursa nākotnes izaicinājumus. Pētnieki identificēja galvenos faktorus, kas ietekmē zemes izmantošanu, tostarp ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, izmantoja modelēšanu un izveidoja datubāzi, lai optimizētu esošos resursus un nodrošinātu maksimālu produktivitāti zemes resursu izmantošanai.

Galvenie akcenti šajā projekta daļā ir zemes izmantošanas efektivitātes novērtējums, alternatīvu scenāriju izveide un analīze, kā arī dinamisko modeļu izstrāde. Tāpat sniegti labās prakses piemēri nozaru profesionāļiem un pētniekiem. Pētījums sniedz jaunas zināšanas un risinājumus, kas nepieciešami, lai attīstītu līdzsvarotu zemes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ainavu apsaimniekošanu Latvijā.

Latvijas ainavas

Ja pētījuma pirmā daļa vairāk paredzēta valsts politikas rekomendācijām saistībā ar zemes resursiem, tad otrajā daļā jau ir lielāka sabiedrības iesaiste. Šeit pētnieku uzmanība tika pievērsta ainavu pārvaldībai, apkopojot informāciju par nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgām teritorijām un sagatavojot ainavu pārvaldības rekomendācijas.

Šī pētījuma daļa īpaši koncentrējas uz nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību Latvijā, kas izstrādātas, lai palīdzētu saglabāt, atjaunot un attīstīt Latvijas unikālo dabas un kultūras mantojumu. Un rezultāti ir vērā ņemami, ne velti Ainavu atlants 2023. gada izskaņā apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības rakstu Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā “Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā 2023. gadā”.

Dr. geogr. Pēteris Lakovskis, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošais pētnieks, Bioekonomikas nodaļa vadītājs un šī zinātniskā projekta vadītājs stāsta: “Ja ASV lepojas ar lielo kanjonu, Norvēģija ar fjordiem, bet Francija ar vīnogu laukiem kalnu nogāzēs, tad  - kas ir tas īpašais Latvijā? Raksturojot un kartējot Latvijas ainavu vērtības, kā arī iesaistot sabiedrību, pētījumu rezultātā noteicām 18 nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgākās teritorijas, lai katrai no tām sagatavotu integrētas vadlīnijas to attīstībai un plānošanai.”

Šīs teritorijas ir:

1.     Gaujas senieleja

2.     Abavas senieleja

3.     Daugavas loki

4.     Daugava pie Kokneses

5.     Teiču purvs

6.     Ķemeru tīrelis

7.     Salacas ieleja un Burtnieks

8.     Pededzes ieleja

9.     Vidzemes pauguraine Piebalgā un Vestienā

10.  Latgales ezeraine Rāznas un Rušona apkārtnē

11.  Zemgales līdzenums pie Rundāles un Bauskas

12.  Veclaicenes pauguraine

13.  Talsu pauguraine

14.  Piejūra un Lībiešu krasts

15.  Sēlija pie Saukas ezera

16.  Kuldīgas vecpilsēta un Ventas ieleja

17.  Ložmetējkalns Tīreļpurvā

18.  Rīgas vēsturiskais centrs un Mežaparks

Tās ir arī integrētas Latvijas digitālajā ainavu atlantā. Un tas, savukārt, ir pētījuma taustāmākais rezultāts ainavu sadaļā. Digitālais ainavu atlants tagad kalpo ne vien kā izglītojošs un pārvaldes rīks, bet veicina arī sabiedrības līdzdalību un izpratni. Ainavu atlantā apskatāma informācija par ainaviskajām vērtībām Latvijas upju ielejās, ezerainēs, mežos, pļavās un tīrumos, paugurainēs, līdzenumos, kā arī piekrastē.

Latvijas digitālais ainavu atlants publicēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā  - Ainavu atlants (arcgis.com) - un tika izstrādāts ar mērķi radīt elektronisku platformu, kas sniedz detalizētu informāciju par Latvijas ainavām un to vērtību. Līdz ar to šī platforma ir noderīga ne tikai speciālistiem, piemēram, plānotājiem un ekspertiem, dažādām nozarēm, piemēram, tūrismam, aktīvai atpūtai, bet arī plašai sabiedrībai, veicinot izpratni par ainavu nozīmi un veicinot to pārvaldību.

Foto: Viedās administrācijas un reģionālās attīstība ministrija, Latvijas digitālais ainavu atlants

Atlants sastāv no četrām galvenajām sadaļām. Pirmajā sadaļā “Iepazīsti ainavas” ir sniegta informācija par ainavu teoriju, kultūrvēsturisko nozīmi un dabas daudzveidību, kā arī Latvijas ainavu klasifikācija. Otrā sadaļa “Ainavas kartēs” ietver kartogrāfisko informāciju par ainavām, balstoties uz trīs telpiskajiem līmeņiem - ainavzemēm, ainavu apvidiem un ainavu areāliem, kā arī izceļ 18 nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas. Trešā sadaļa “Ainavu stāsti” primāri vērsta uz sabiedrības iesaisti, piedāvājot piemērus un platformu, kurā ikviens var dalīties ar stāstiem un fotogrāfijām par ainavām, savukārt ceturtā sadaļa “Ainavu pārvaldība” sniedz informāciju par normatīvajiem aktiem un ainavu saglabāšanas politiku.

Digitālais ainavu atlants ne tikai atbalsta kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu, bet  ir arī analītisks rīks valsts politikas veidošanai saistībā ar zemes resursiem. Viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministrijā atzīst, ka īstenotais valsts pētījums ir ilgi gaidīts, datos bāzēts pamats, lai mērķtiecīgi, atbildīgi un ilglaicīgi veidotu valsts politiku ainavu apsaimniekošanā. Ikdienā šos datus izmanto Ainavu pārvaldības koordinācijas padome, kurā ar ainavu jomu saistīti eksperti analizē konkrētus ainavu problēmjautājumus un, izmantojot datus, meklē tiem risinājumus. Šobrīd fokusā ir lielo vēja parku un citu atjaunojamās enerģijas iegūšanas veidu ietekme uz ainavu, kā arī ir nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgu teritoriju noteikšana. Ainavu pārvaldības koordinācijas padomes darbam var sekot līdzi VARAM mājaslapā - https://www.varam.gov.lv/lv/ainavu-parvaldibas-koordinacijas-padome.

Pašvaldību pārstāvju interesentiem varētu būt aktuāli apmeklēt 11. oktobrī plānoto tiešsaistes semināru par Digitālā ainavu atlanta lietošanu dažādiem nolūkiem un tā piedāvātajiem rīkiem un informāciju. Detalizētāku informāciju meklējiet šeit - Jaunumi | Ainavu atlants (arcgis.com).

Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” fokusējas uz zinātnisku pieeju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Projekta mērķis ir novērtēt zemes izmantošanas efektivitāti, noteikt ietekmējošos faktorus un izstrādāt metodoloģiskus risinājumus ainavu kartēšanai un apsaimniekošanai.

Pie projekta strādāja piecas zinātniskās institūcijas  - Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI “Silava”), Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

KONKURSS! 

Atpazīsti Latvijas ainavas un dodies ar ģimeni uz zinātnes centru!

Vai esi gatavs pārbaudīt savas zināšanas par skaistākajām Latvijas ainavām un nacionālajiem dārgumiem, kas apkopoti Latvijas ainavu atlantā? Piedalies Latvijas Zinātnes padomes Facebook konkursā un iegūsti iespēju doties vērtīgā un izzinošā piedzīvojumā uz kādu no Latvijas zinātnes centriem pēc savas izvēles!

Lai piedalītos konkursā, Tev jādodas uz Latvijas Zinātnes padomes Facebook lapu, jākļūst par lapas sekotāju, jānoskatās konkursa video un komentārā jāieraksta pareizā atbilde.

Konkursa video

Atbildi video komentāros raksti līdz 21. oktobrim.

Plašāku informāciju par Latvijas nacionālajiem dārgumiem, kas apkopoti Latvijas ainavu atlantā, atradīsi šeit! 

Latvijas ainavu atlants tapis Latvijas Zinātnes padomes administrētās valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” nacionāla līmeņa novērtējuma rezultātiem, kas ir Latvijas ainavu politikas īstenošanas pamats.  

Kas ir "Tava Zeme"?

Lai Tu būtu labs savas zemes saimnieks, ir jāatrod zemes ilglaicīga un efektīva izmantošana un apsaimniekošana. To paveic un risinājumus rada zinātne un ir svarīgi, ka valsts līmeņa pētījumos Latvijas zemes un ainavas ilgtermiņa attīstībai tiek piešķirta augsta prioritāte.

Zeme katram Latvijas iedzīvotājam, pat pilsētniekam, ir emocionāla un reizē fiziska vērtība. Līdzīgi kā nebūt par savas zemes saimnieku vai būt par sliktu saimnieku, līdzinās brīvības un identitātes apdraudējumam. Pētniecības ieguldījums ir veids kā būt par labu saimnieku, proti, precīza Latvijas zemju un ainavas novērtēšana un labākie risinājumi ilglaicīgai un efektīvai mūsu zemes izmantošanai.

Lai veiktu ainavu novērtēšanu nacionālajā līmenī Latvijā 2020. līdz 2023. gadam īstenoja Valsts pētījumu programmu “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana”. Tās laikā visā Latvijā tika veikts ainavu novērtējums, sagatavoti priekšlikumi nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju noteikšanai, kā arī sagatavots elektronisks Latvijas ainavu atlants, lai pašvaldībām un ikvienam iedzīvotājam būtu pieejama informācija par Latvijas ainavu vērtībām. Plašāk par šo lasi šeit. 

Valsts pētījumu programma "Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionālā resursu izmantošana" īstenota ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālo atbalstu.